Letonika

Ar 2006. gada otro pusi izvēršas valsts pētījumu programma "Letonika" pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru" interdisciplinārai latviešu valodas un kultūras, Latvijas vēstures izpētei. Tā ir viena no deviņām prioritārām valsts programmām, kas pilnā mērā tiek īstenotas Latvijā, un tā ir vienīgā valsts programma, kur pārstāvētas humanitārās (nacionālās) zinātnes. Šo programmu aprūpē Latvijas Zinātņu akadēmija, pēc kuras iniciatīvas izveidota Letonikas padome.

Jāatzīst, ka latviešu valodas, folkloras, etnoloģijas, arheoloģijas, Latvijas vēstures, kultūrvēstures izpētei ir senas tradīcijas, kuru aizsākums ir jau pirmās, 13. gs. hronikas (Livonijas Indriķa, Atskaņu hronika) un īpaši 16.–17. gs., kad konsolidējoties latviešu nācijai, tika iespiesti pirmie teksti latviešu valodā, aizsākās latviešu valodas normatīvu veidošanās. Reizē ar šiem procesiem norisa arī to izpēte (vai vismaz aprakstīšana), ko sīvas Reformācijas un kontrreformācijas konkurences apstākļos veica gan jezuītu garīdznieki, gan luterāņu mācītāji (gk. vācu tautības). P

irmo latviešu valodas gramatiku devis Aizkraukles un Kokneses mācītājs G. Rēhehūzens 1644. g. (“Manuductio ad linguam Lettonicam”), bet būtiskāki ir Kurzemes superintendanta Paula Einhorna darbi par latviešu senajiem ticējumiem un dievībām, etnogrāfiju, etnoģenēzi (“Widerlegunge der Abgötterey..”, Riga, 1627; “Reformatio Gentis Letticae in Ducatu Curlandiae”, Riga, 1636) un it īpaši Georga Manceļa darbi par latviešu valodniecību (“Lettus, das ist Wortbuch, sampt angehengten täglichen Gebrauch der lettischen Sprache”, 1638, ar sarunu paraugiem). Izcili nozīmīgs bija E. Glika veiktais Bībeles tulkojums latviešu valodā, arī turpmākie vācu mācītāju darbi latviešu gramatikas un vārdu krājuma izpētē, bet it īpaši Vecā Stendera lingvistiskie, literārie un populārzinātniskie darbi. Pēc apgaismotājiem G. Merķeļa un K. Zontāga (kas devis latviešu rakstītās literatūras apskatu; iekļauts žurnālā "Magazin" (1831) publicētajā K. E. Napjerska pētījumā "Chronologischer Conspect der Lettischen Literatur von 1587 bis 1830, mit theilweiser Benutzung von Dr. K. G. Sonntag's handschriftlich hinterlassenen "Notizen zur lettischen Literatur von 1700 bis 1825"") izceļama Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības un tās locekļa K. Vatsona darbība latviešu tautas etnoģenēzes un nākotnes problēmu risinājumu mēģinājumos. Izcils ir bijis šīs biedrības Goda biedra, Pēterburgas ZA korespondētājlocekļa Augusta Bīlenšteina devums latviešu etnogrāfijas, pilskalnu pētniecības, valodniecības jomā – sakarā ar Bīlenšteina 100 gadu nāves atceri 2007.g. jūlijā iecerēta viņa piemiņai veltīta starptautiska konference Rīgā un Dobelē, kur izvērtēs šī Baltijas vācu zinātnieka devumu letonikas attīstībā. Viņš bija Latviešu Literārās (Latviešu Draugu) biedrības prezidents un tās žurnāla “Magazin” izdevējs.

Taču būtisks

solis uz priekšu tika sperts ar 19. gs. vidu, jaunlatviešu aktivitātēm, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas dibināšanu (1869), kas pārņem latviešu etnogrāfijas, folkloras, valodas izpēti. Izceļams Kr. Barona “Latvju Dainu” izdevums, Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896. gadā X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā, Mīlenbaha un Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas" sastādīšana, latviešu ortogrāfijas izveidošana uz latīniskā raksta bāzes (1908) un J. Endzelīna “Latviešu gramatika”, kas iznāca 1922. gadā.

Latvijas Republikas laikā atzīmējami L. Adamoviča, F. Baloža, L. Bērziņa, J. Endzelīna, P. Kundziņa, A. Spekkes, M. Stepermaņa, K. Strauberga, P. Šmita, A. Švābes, R. un B. Viperu u.c. fundamentālie pētījumi, arī divsējumu rakstu krājums “Latvieši” profesoru F. Baloža un P. Šmita redakcijā (1930.–1932.), kas tika izdots sakarā ar 2. Baltijas arheoloģijas kongresu Rīgā un mēģināja sintezēt tolaik pieejamos datus.

Visi šie pētījumi faktiski iekļaujas starpnozaru disciplīnas – letonikas ietvaros, taču termins “Lettonica”, “Lettica” līdz 1980. gadam tiek vairāk lietots attiecīgās bibliogrāfijas vai bibliotēku klasifikācijas nozarēs, nevis zinātnisku disciplīnu kompleksa apzīmēšanai.

Tā, Kārlis Egle kā tīri bibliogrāfisku jēdzienu lieto vārdu “Lettica”, veidojot attiecīgus šķirkļus Latviešu konversācijas vārdnīcai 1935. gadā.

"Lettica, nodaļas apzīmējums: 1. a) Cittautu bibliogrāfijā, ja tur visu latvisko vai no latviešu valodas tulkoto, tāpat par Latviju un latviešiem rakstīto nogrupē ar šo virsrakstu. Piem., K. Korsaka pārskats L., Latvių literatūros ir visuomeninio gyvenimo bibliografija lietuviškai 1883—1931 (žurnālā Bibliogr. Žinios, 1932), uzrādot visu, kas no latviešu valodas tulkots leitiski; M. Pukita pārskats par igauniski tulkotiem latviešu rakstnieku darbiem (Latvijas bibliotēku padomes Gada grāmata II, 1932); latviešu grāmatu saraksti krievu bibliogrāfiskā izdevumā "Книжная летопись" u. c., b) Latviešu bibliogrāfijā, ja ar šo virsrakstu nogrupē to, kas rakstīts par Latviju un latviešiem svešās valodās. 2. Periodikā (žurnālos, avīzēs, zinātniskās annālēs un dažādu rakstu krājumos), ja ar šo virsrakstu nogrupē rakstus vai informāciju par Latviju un latviešiem (par visu latvisko). Piemēram, žurnālā "Latvju Grāmata" hronikā pastāvēja nodala "Lettica" lasītāju informācijai par visu latvisko svešās valodās. 3. a) Ārzemju bibliotēkās, ja latviskos izdevumus nogrupē īpaši, piem., dažās bibliotēkās Krievijā, Vācijā, Lietavā un Igaunijā. [..] b) Latvijas bibliotēkās, apvienojot ar šo nosaukumu rakstus un izdevumus svešās valodās par Latviju un latv., tāpat tulkojumus no latv. valodas (Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sēj. Rīga, 1935, 23175, 23176. sl).

Terminu “letonika” kompleksai starpnozaru zinātnes disciplīnas apzīmēšanai sāka lietot 20. gs. 80. gadu sākumā.Pārlūkojot vārdnīcas, redzams, ka pirmoreiz tas iekļauts "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" 4. sējumā ar nozīmju skaidrojumu: 1. 'zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru un vēsturi, valodu'; 2. 'literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu' [Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 1980]. Tādā kārtā tika rosināts kopējs nosaukums šiem starpnozaru pētījumiem, kuriem ilgāku laiku trūka vienojoša nosaukuma. Dažādās baltistikas konferencēs un pētījumiem ārpus Latvijas (Krievijā, Rietumeiropā) V. Toporovs, U. Dini u.c. ar Latviju saistītu filoloģijas nozaru kopumam sāk lietot terminu “letonistika”.

1995. gadā J. Stradiņš un S. Cimermanis snieguši šādu Letonikas jēdziena un satura konceptuālu skaidrojumu:
""Letoniku" lielās līnijās varētu dēvēt kā starpnozaru kompleksu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju etniskā sastāva un latviešu antropoloģiskā tipa veidošano

s, senlatviešu cilšu apvienību, latviešu tautības un nācijas tapšanu, par latviešu un Latvijā mītošo cittautiešu etnisko, etnodemogrāfisko situāciju Latvijā pagātnē un mūsdienās, par latviešu valodas, folkloras un mitoloģijas veidošanos un situāciju mūsdienās, par latviešu tradicionālodzīves veidu, materiālo un garīgo kultūru, tradīcijām, izglītību, tautas un profesionālo mākslu, to savstarpējām saiknēm, par latviešu un citu tautu kultūrvēsturiskajiem kontaktiem, par latviešu sabiedriskās domas, literatūras, zinātnes, grāmatniecības attīstību, par svarīgākajām vēstures norisēm, kas veidoja un ietekmēja latviešu likteņus, un citiem jautājumiem." [Stradiņš J., Cimermanis S. Par "Letonikas" jēdzienu un saturu.- Latvijas Vēstnesis, Nr. 87 (370), 1995.g. 7. jūn.].

Par Letoniku kā zinātnisku, perspektīvu un īpaši attīstāmu starpnozaru humanitārās pētniecības virzienu LZA pirmo reizi plašāk ierunājās 1995. gadā. 1995. gada 26. maijā notika Letonikas teorijai un praksei veltītā pirmā īpašā LZA sēde. Tajā apsprieda Saulveža Cimermaņa un Jāņa Stradiņa teorētisko ievadreferātu “Par Letonikas jēdzienu un saturu” un dažu Letonikā iekļaujamo nozaru pārstāvju līdzreferātus: “Arheoloģija – letonikas daļa” (LZA goda loceklis Jānis Graudonis), “Letonikas etnogrāfiskie aspekti” (S. Cimermanis). Sēdes diskusijās kā Letonikas sastāvdaļas (tēmas) iezīmējās “Demogrāfija un etnodemogrāfija”, “Latviešu valodas, it īpaši dialektu un izlokšņu pētījumi”, “Pētījumi antropoloģijā, arheoloģijā, etnogrāfijā un vēsturē”, “Darbs folkloristikā un folkloras teorijā.”

Sēdē pārrunātais rosināja sagatavot un izdot žurnāla “LZA Vēstis” A daļas 1995. gada 5./6. numuru ar 9 Letonikas problēmu ievirzes rakstiem un plašu sēdes atreferējumu.
Taču galvenais šo aktivitāšu rezultāts bija tas, ka kopš 1995. gada Latvijas Zinātnes padome sāka finansēt Letonikas zinātnisko starpnozaru programmu, piešķirot jau 1995.g. finansējumu 80 tūkstošu latu apjomā, bet turpmākajos gados to tādu saglabājot vai pat mazliet palielinot.

Pēc minētā ievadījuma LZA pulcēja ap sevi Letonikas problemātikas risināšanā ieinteresētus zinātniekus. 1995.–2006. gada plūdumā noturētas 33 Letonikas jautājumiem veltītas LZA sēdes un konferences Rīgā un izbraukumā Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jaunjelgavā, Mazirbē, Staicelē, Valmierā, Ventspilī, Viesītē. Par Letonikas jautājumiem referēts arī Sēlijas četros kongresos (1999, 2001, 2003, 2005).
Visu šo konferenču, kongresu un sēžu materiāli publicēti Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet uz sēdēs teiktā un uz jaunu pētījumu pamata tiek sagatavoti un izdoti īpaši “LZA Vēstu” A daļas tematiski Letonikas numuri, kurus gadu gaitā regulāri veidojis S. Cimermanis.

Pirmie Letonikas tematikai veltītie plašākie darbi bija "Ideju vēsture Latv

ijā" (red. E. Buceniece, Rīga: Zinātne, 1995), S. Cimermaņa grāmata “Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā” (Rīga: LZAV, 1998), V. Hausmaņa vadībā sagatvotais pētījums "Latviešu literatūras vēsture" ( 3 sēj.; Rīga: Zinātne, 1998-2001) un ar piecu LZA locekļu (A. Caunes, S. Cimermaņa, R. Deņisovas, Ē. Mugurēviča, J. Stradiņa) līdzdalību sagatavota grāmata “Latvijas zemju robežas 1000 gados” (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999). Nosauktās un vēl citas publikācijas sagatavotas, pateicoties Latvijas Zinātnes padomes Letonikas programmas un citādam finansējumam. LZA ietvaros darbu koordinē un vada Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa .

Paralēli Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajiem pasākumiem ir notikušas arī citas ar letoniku saistītas aktivitātes. Kopš 2002. gada novembra interneta lietotājiem ir pieejams portāls www.letonika.lv, kas ir "latviska uzziņu un tulkošanas sistēma internetā, interneta pakalpojums, kura galvenais mērķis ir sniegt sistematizētu, enciklopēdisku uzziņu un tulkošanas informāciju, radot jaunus, apzinot esošos un vienuviet apkopojot digitālos resursus par Latviju".

Valsts pētījumu programma "Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru" saskaņā ar LR Ministru Kabineta 2001. gada 14. novembra rīkojumu Nr. 548 "Par prioritāriem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2002.–2005. gadā" un LR Ministru Kabineta 2005. gada 20. jūlija rīkojumu Nr. 446 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammas 05.12.00 "Zinātnes konkurētspējas veicināšana" pasākumiem un valsts pētījumu programmu finansēšanu 2005. gadā" [Ministru Kabineta rīkojums Nr. 446 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammas 05.12.00 "Zinātnes konkurētspējas veicināšana" pasākumiem un valsts pētījumu programmu finansēšanu 2005. gadā". – Latvijas Vēstnesis, Nr. 115 (3273), 2005. g. 22. jūl.] tika aizsākta tikai 2005. gada otrajā pusgadā.

2005. gada maijā, izsludinot pieteikšanos valsts pētījumu programmām prioritāros zinātņu virzienos, LZA Senāta 2004. gada 8. jūnijā apstiprinātā darba grupa izstrādāja un iesniedza pieteikumu valsts pētījumu programmas "Letonika – pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru" izstrādei 2005.-2008. gadam. Tika izvirzīts programmas mērķis – zinātniski pamatotu jaunu atziņu izstrādāšana par latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūru, lai attīstītu humanitāro zināšanu jomas, kas palīdz veidot nācijas vienotību un kultūras identitāti, aizstāv cilvēciskās pamatvērtības, īstenojot to ar kolektīvās atmiņas un nākotnes redzējuma palīdzību.

Mērķa sasniegšanai tika definēti galvenie programmas uzdevumi:

nacionālo kultūras vērtību saglabāšana un krāšana, izpēte un interpretācija, letonikas fondu modernizācija ar datortehnoloģiju palīdzību;
Latvijas vēstures politiski aktuālās tematikas izpēte, lai sniegtu padziļinātu, precīzu un pareizu interpretāciju par Latvijas valstij un sabiedrībai svarīgiem pagātnes notikumiem, par kuriem mūsdienu ideoloģiskajās diskusijās tiek izvirzīti pretrunīgi, nereti pat naidīgi viedokļi;
Latvijas vēstures fundamentālo un mazpētīto jautājumu risināšana, tajā skaitā pētījumi arheoloģijā, etnogrāfijā, 20. gs. vēsturē;
pētījumi par latviešu valodas politiski aktuālo tematiku, tajā skaitā par latviešu valodas saistību ar sabiedrības integrācijas procesiem;
latviešu valodas leksikogrāfiskā, areālā un struktūras izpēte;
pētījumi par Latvijas humanitārās domas, sociālo ideju, reliģiskās pieredzes un filozofijas attīstību Eiropas kultūras kontekstā;
aksioloģisks skatījums uz Eiropas vērtībām Latvijas kultūrā sākot no apgaismības līdz pat zināšanu sabiedrības veidošanai 21.gs.;
Latvijas kultūras identitāšu veidošanās analīze, kultūras identitāšu izpausme dažādos Latvijas reģionos, tajā skaitā Kurzemē un Latgalē;
folkloras, tradicionālās kultūras, latviešu literatūras, mākslas, arhitektūras analīze un interpretācijas;
zinātnisko pētījumu publicēšana letonikas tematikai veltītos enciklopēdiskos izdevumos, monogrāfijās, rakstu krājumos un zinātniskos žurnālos;
letonikas pētījumu programmas realizācijas gaitā iegūto zināšanu un atziņu popularizēšana, izmantošana humanitārās izglītības sistēmas pilnveidošanai, ieteikumu izstrāde valsts pārvaldes institūcijām, ekspertīzes par letonikas tematiku;
letonikas ideju popularizēšana Eiropā un pasaulē;
Letonikas kongresu sagatavošana un norise.

Formulējot attiecīgos uzdevumus, tika izanalizēta arī situācija Latvijas humanitārajās zinātnēs, kas būtiski mainījās pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Zinātnes struktūra un finansēšanas principi Latvijā tika mainīti , dibinot Latvijas Zinātnes padomi un paredzot projektu konkursus. Lai arī piecpadsmit gadu laikā kopš šīs sistēmas iedibināšanas humanitāro nozaru zinātnieki kopumā ir spējuši turpināt visas iecerētās tēmas, tomēr allaž ir bijušas grūtības ar jaunu tēmu aizsākšanu un finansējuma nodrošināšanu jaunām idejām un jauniem zinātniekiem, kas vēlas aizsākt oriģinālus pētījumus. Lai arī projektu sistēma stimulēja zinātnieku radošo brīvību piesakot tēmas, tomēr laika gaitā tika apzinātas vairākas būtiskas problēmas, ko spēj atrisināt iedibinātās Valsts pētījumu programmas.

Letonikas pētījumu programmas pamatojumu var raksturot ar sekojošām nostādnēm:

Letonikas pētījumu unikalitāte:
Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var izvērst Letonikas pētījumus un kur tajos gūtās atziņas var tikt izmantotas valsts un sabiedrības attīstības labā. Nekur citur pasaulē nav iespējams veikt tik plašus un sistemātiskus pētījumus par Letonikas tēmām kā Latvijā, balstoties uz humanitāro zinātnieku iestrādēm gadsimta garumā, te atrodas galvenie pirmavoti, sistematizēta literatūra, datu bāzes, arhīvi, lietišķo pētījumu materiāli, un, galvenais, kvalificēts zinātniskais potenciāls. Ir apjausta šo pētījumu unikalitāte, Latvijas, Eiropas un pasaules līmeņa nozīmīgums. Tie uzrāda Latvijas īpašo vietu un ataino kopīgo, integrējot Latviju Eiropā un pasaulē. Letonikas pētījumu attīstīšana, publicētās grāmatas, enciklopēdijas, kā arī rakstu kopas cels Latvijas starptautisko prestižu un palīdzēs attīstīt starptautiskos sakarus kultūras, izglītības un zinātnes jomās.
Zinātniskā potenciāla attīstība:
Programma kā starpnozaru komplekss pētījums apvieno valsts kvalificētāko zinātnisko potenciālu kopīgam mērķim – Latvijas kultūras, latviešu valodas un vēstures vispusīgai izpētei, no kuras izriet praktiski priekšlikumi dažādu valsts institūciju rīcībai, kā arī tiek sekmēta kultūras un izglītības attīstība plašā mērogā. Programmas pamatojumā svarīgs faktors ir tas, ka tās realizācija dod iespēju pilnveidot un papildināt ar novitātēm vēstures, arheoloģijas, etnogrāfijas, kultūrantropoloģijas, mākslas zinātnes, valodniecības, literatūrzinātnes, filozofijas, akadēmiskās reliģijpētniecības, kultūrsemiotikas nozares.
Ekonomisko procesu saistība Latvijā ar humanitāro vērtību apzināšanos:
Eiropas Savienības nostādnēs dominē pārliecība, ka efektīva un konkurētspējīga ekonomika ir iespējama, balstoties uz kulturālu, zinošu un humanitāri izglītotu cilvēku. Latvijas valstij cenšoties kļūt par konkurētspējīgu zemi, ir nepieciešams apzināties humanitārās izglītības un kultūras vērtību ekonomisko potenciālu, kura nozīmīgums parādās sociālā un intelektuālā kapitāla vairošanā. Līdz ar to programmas pamatojumā humanitārajām zinātnēm ir būtiska loma darbaspēka resursu kvalitātes paaugstināšanā, kultūras identitātes veidošanā, kultūras un ekonomikas saišu stiprināšana, uz kultūras attīstības bāzes paaugstinot ekonomisko procesu efektivitāti un iedibinot uz zināšanām (kurās neiztrūkstoši klātesošas ir humanitārās zināšanas) orientētu sabiedrību.
Latvijas sabiedrības un valsts attīstība un demokrātijas padziļināšana:
Mūsdienu sabiedrībā nepārprotami tiek atzīts, ka katras valsts uzdevums ir nodrošināt humanitārās jeb garīgās sfēras kopšanu, to atbalstot pirmām kārtām no pašas valsts līdzekļiem kā vienu no galvenajiem garantiem valsts pastāvēšanai, demokrātijas nostiprināšanai, cilvēktiesību ievērošanai, tikumu un morāles respektēšanai, kā arī cilvēku dzīves labklājības paaugstināšanai. Lai šis kultūras vērtību saglabāšanas darbs nepārvērstos par diletantismu un nezaudētu sistemātiskumu, nepieciešams tiešs un plašs atbalsts humanitārajām zinātnēm, kura līdz šim pie mums ir trūcis. Konsekventa valsts valodas politikas īstenošana nodrošinātu sabiedrības integrāciju un tālāku demokrātisku attīstību.
Iespēja apkopot un pētīt līdz šim sakrātos materiālus, kuri līdzekļu trūkuma dēļ nav tikuši zinātniski apstrādāti:
Visām humanitārajām zinātnēm kopīgais uzdevums ir nacionālo vērtību krāšana un saglabāšana gan atbilstoši tradīcijām, gan izmantojot modernās tehnoloģijas. Šai ziņā nepārvērtējama nacionāla un reizē starptautiska nozīme ir iegūtajiem tautas radīto vai veidoto garīgo un materiālo vērtību fondiem. Latvijā ir daudzi ievērojami humanitārie zinātnieki, kas nodarbojas ar fondu materiālu krāšanu un pētniecību.
Letonikas nozīmīgi fondi glabājas Latviešu folkloras krātuvē (tautas dziesmas, parunas, teikas, sakāmvārdi, melodijas), Latviešu vēstures institūta arhīvos (arheoloģijas un etnogrāfijas materiāli), Latviešu valodas institūta kartotēkās (latviešu valodas dialektu leksikas, fonētikas, morfoloģijas un sintakses materiāli, Latvijas vietvārdu reģistrējumi, latviešu valodas leksikas, morfoloģijas un sintakses materiāli; latviešu valodas terminu datu bāze), Filozofijas un socioloģijas institūta fondos (latviešu un citu Latvijā dzīvojošo tautu un atsevišķu indivīdu dzīvesstāsti). Šo vērtību saglabāšanai nepieciešami ieguldījumi, kurus varēs rast izpildot valsts pētījumu programmu.
Jaunu zinātnieku iesaistīšana pētniecībā:
Līdzšinējā posmā tikai neliela daļa no jaunajiem pētniekiem izšķīrās savu likteni saistīt ar humanitārajām zinātnēm, tādēļ sāk pārtrūkt zinātniskā darba pēctecība. Būtisks pamatojums Letonikas programmas vajadzībai ir tas, ka tās realizācija dos iespēju veidoties un attīstīties zinātnieku grupām, kurās tiek iesaistīti doktoranti, maģistri, atsevišķi zinātniskā darba pienākumi tiks uzticēti bakalaura programmu studentiem, līdz ar to saistot pētniecību ar studijām. Letonikas programmā paredzētie pētījumi nav atrauti no augstskolu studiju kvalitātes paaugstināšanas. Letonikas zinātņu pārstāvji līdz šim jau ir pietiekami plaši iesaistījušies humanitāro fakultāšu studiju programmu realizācijā, tajā skaitā vadot bakalaura, maģistra un doktoru studiju programmas un studentu darbus, kā arī docējot kursus. Sakarā ar LR stratēģisko nostādni augstākās izglītības jomā – paplašināt doktorantūras studentu skaitu un panākt augstāku rezultativitāti, Letonikas pētījumu programmas realizācijā iesaistīt doktorantus un maģistrus, nodrošināt zinātniskā darba iespējas arī jaunāko kursu studentiem.